Fonā klausos karalienes Elizabetes II jubilejas koncerta tiešraidi. Ne jau mūzikas vai kādas tur leģendas dēļ, bet gan Viktora Friberga sinhronā tulkojuma dēļ. Dievinu viņa monotono tulkošanu un sirsnīgi smejos līdz asarām. Atminos, kā mēs ar Imantu skatījāmies kino kaut kādu turku drāmu, Freibergs sinhroni tulkoja un mēs, to atklājuši, uzlikām austiņas un smējāmies, kamēr citi veltīja mums nosodošus skatienus par nepiedienīgu uzvešanos publiskā vietā gaudulīgas filmas laikā. Viktors Freibergs ir viens no izcilākajiem pasniedzējiem, kas man jebkad bijis, tas ir fakts.
