Dievinu pilsētu no rītiem un muskuļu sāpes pēc kārtīgas sportošanas.
Mediju sporta spēlēs smuki izcīnījām pirmo vietu tautas bumbā. Spēlējām lietū, šļūcām pa dubļiem bijām pilnīgi izmirkušas un nosalušas, bet pretinieces tomēr smuki sakāvām un IDŽ zelta kausu nopelnījām. Bez malās zem lietussargiem stāvošiem (un nenormāli skaļi bļaujošiem) atbalstītājiem un siltas segas piešķīrējiem uzreiz pēc spēles nebūtu sanācis pilnīgi nekas. Arī mēs gājām citus atbalstīt ar visādām pašizdomātām dziesmām un saukļiem. Skaistākais ir tas, ka nākamajā dienā balss bija aizsmakusi un kakls sāpēja nevis no tā, ka izmirkām lietū sportojot, bet gan no tā, ka jutām līdzi ar visu sirdi un dvēseli. Jep, arī pašas sev. Strītbola, regbija un futbola čaļi (un dāma) arī bija vienkārši super. Volvo vilcēji arī esot bijuši spēks, tikai es pašu procesu diemžēl palaidu garām.
Dabūšu bildes, būs reportāža.
